Dmitrijs Hvorostovskis

(1962)

KPFSR Tautas mākslinieks (1995), KF nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1990), KF Valsts prēmijas laureāts mūzikā (1991), Arodbiedrību prēmijas laureāts mākslinieciskajā daiļradē (1991).

Straujo profesionālās karjeras izaugsmi aizsāka pirmās uzvaras Vissavienības, vēlāk arī starptautiskos konkursos: 1987. gadā D. Hvorostovskis kļuva par pirmās prēmijas laureātu M. Gļinkas vārdā nosauktajā Vissavienības dziedātāju konkursā, gadu vēlāk - starptautiskajā dziedātāju konkursā Tulūzā (Francija) izcīnīja Grand Prix.

Pasaules slavu viņš iegūst uzvarot Kārdifā (Lielbritānija), BBC televīzijas konkursā Pasaules dziedātājs (1989), izcīnot vienīgo balvu, kā arī titulu Labākā balss. Dziedātājs turpina savu karjeru Rietumos, debitējot Nicā P.Čaikovska operā Pīķa dāma.

Pēc spīdošas debijas Ņujorkā (1990) avīzē New York Daily News mākslinieks tiek nodēvēts par „pašas brīnišķīgākās un izsmalcinātākās balss īpašnieku”, kā arī „pirmā lieluma zvaigzni ....”. Seko regulāri darba piedāvājumi vadošajos pasaules operas teātros, tādos kā Royal Opera House - Covent Garden (Londona), Bayerische Staatsoper (Minhene), Staatsoper Unter den Linden (Berlīne), Teatro alla Scala (Milāna), Wiener Staatsoper (Vīne), Teatro Colon (Buenosairesa), Metropolitan Opera (Ņujorka), Chicago Lyric Opera (Čikāga), Marijas operas un baleta teātris (Sanktpēterburga), teātris Novaja opera (Maskava), Zalcburgas festivāla operas skatuve un daudzi citi.

Dziedātāju atklāja kā daudzpusīgu mākslinieku ar iespaidīgu dramatisku potenciālu, ārkārtīgi plašu un izlīdzinātu balss diapazonu, rietumu skatuvēm netipisku, smalki psiholoģisku mūziķi, ne virspusēju vokālu efektu mīļotāju. Krievu un aizrobežu komponistu operās dziedātājs interpretē vadošās partijas: P.Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā (titulloma), Pīķa dāmā (Jeļeckis), N. Rimska-Korsakova Cara līgavā (Grjaznojs), Dž. Verdi Traviatā (Žermons), Trubadūrā (Di Luna), Donā Karlosā (Rodrigo), Rigoleto (Rigoleto), Simonā Bokanegrā (titulloma), V. Bellīni Puritāņos (Rikardo), P. Maskanji Zemnieka godā (Alfio), R. Leonkavallo Pajacos (Silvio), V. A. Mocarta Figaro kāzās (Grāfs), Donā Žuanā (titulloma un Leporello), Dž. Rosīni Seviljas bārddzinī (Figaro), G. Doniceti Favorītē (Alfonso), Mīlas dzērienā (Belkore), Š. Guno Faustā (Valentīns).

V. A. Mocarta operas Dons Žuans ekranizācijā (Kanāda, 1999) Dmitrijs Hvorostovskis filmējas divās lomās: Dons Žuans un Leporello. Dziedātājs piedalās arī jaunos šī skatuves darba iestudējumos Ženēvā, Sanfrancisko un Zalcburgas festivālā, kā arī G. Doniceti operā Mīlas dzēriens Ņujorkā (Metropolitan Opera).

2001. gada decembra - 2002. gada marta sezonā dziedātājs atveido vadošās partijas Dž. Verdi Dona Karlosa un S. Prokofjeva Kara un miera jaunajos uzvedumos (diriģents Valērijs Gergijevs, režisors - inscenētājs Andrejs Končalovskis).

D. Hvorostovskis ir ne tikai izcils operdziedātājs, bet arī kamermūzikas un vokāli simfonisko žanru interprets. Tostarp minamas krievu un aizrobežu autoru romances (P.Čaikovska, A. Borodina, N. Rimska - Korsakova, S. Rahmaņinova, A. Rubinšteina, M. Gļinkas, D. Šostakoviča, G. Sviridova, H. Pērsela, M. Ravela, J. Brāmsa, G. Mālera u. c..; XVI - XVII gs. Rietumeiropas komponistu baroka ārijas, krievu tautasdziesmas, kā arī Krievijas komponistu garīgā mūzika.

Bieži un ar lieliem panākumiem dziedātājs sniedz solo koncertus pasaules vadošajās koncertzālēs. To vidū Vigmora zāle (Wigmore Hall, Londona), Karalienes zāle (Queen’s Hall, Edinburga), Kārnegija koncertkomplekss (Carnegie Hall, Ņujorka), Maskavas konservatorijas Lielā zāle, Liceu (Barselona), Sanktpēterburgas filharmonijas Lielā zāle, Chatelet (Parīze), Musikverein (Vīne). Viņa solo programmas izskanējušas Seulā, Oslo, Stambulā, Jeruzalemē, Japānā, Austrālijā, Latīņamerikā, Kanādā.

Dziedātājs strādājis ar izcilākajiem mūsdienu diriģentiem, kuru vidū ir Bernards Haitinks, Klaudio Abado, Maikls Tilsons Tomass, Zubins Mehta, Džeimss Levains, Seidzi Odzava, Lorins Māzels, Valērijs Gergijevs, Jevgeņijs Kolobovs, Jurijs Temirkanovs, Vladimirs Fedosejevs un citi.

Dmitrijs Hvorostovskis regulāri koncertē kopā ar pasaules vadošajiem kolektīviem: Ņujorkas filharmonijas orķestri, Sanfrancisko simfonisko orķestri, Roterdamas simfonisko orķestri un citiem. 1990. gadā viņš Ņujorkā paraksta līgumu ar kompāniju Philips Classics par vairāk nekā 20 ierakstu albumu izdošanu, kuros iekļautas solo programmas un operu ārijas.
Tostarp operas: P. Maskanji Zemnieka gods, Dž. Verdi Traviata (diriģents Zubins Mehta), Dž. Verdi Dons Karloss (diriģents Bernards Haitinks), N. Rimskis -Korsakovs - Cara līgava (diriģents Valērijs Gergijevs), P.Čaikovskis - Jevgeņijs Oņegins, Pīķa dāma un Jolanta, atsevišķas operu ārijas, S. Rahmaņinova un G. Sviridova sacerējumi koncertieraksti.
Poēmas: G. Sviridovs - Krievzeme un Pēterburga; P. Čaikovska, S. Rahmaņinova, N. Rimska - Korsakova un A. Borodina romances; Dž. Rosīni, V. Bellīni, G. Doniceti bel canto ārijas; Arie Antiche kopā ar seru Nevilu Merineru un St./Martin- in- the - Fields kamerorķestri.

Patlaban Dmitrijs Hvorostovskis aktīvi sadarbojas ar skaņu ierakstu kompāniju Delos (ASV).

Neskatoties uz lielo aizņemtību un aktīvo koncertdarbību pasaulē, Dmitrijs Hvorostovskis turpina uzturēt ciešas muzikālas un personiskas saites ar Krieviju. Kā pirmais no operdziedātājiem viņš sniedza savu solokoncertu Maskavas Sarkanajā laukumā (2004); koncerta televīzijas tiešraidi vēroja skatītāji vairāk nekā 25 valstīs. Pateicoties KF prezidenta V.Putina uzaicinājumam (2005), Dmitrijs Hvorostovskis veica vēsturisku koncertturneju pa Krievijas pilsētām, kur simtiem tūkstošu lielajai auditorijai izpildīja Otrā pasaules kara cīnītājiem veltītu programmu.

Ar unikāli skaisto balsi apveltītais un agri pasaules slavu iemantojušais mākslinieks pret savu daiļradi izturas ar askētisku stingrību. Viņš necenšas sasniegt ātrus un skaļus panākumus, vēloties visu panākt vien ar sava darba patiesu dziļumu.

Iļja Ivari

Pazīstams mākslinieks, koncertmeistars, Igaunijas mūzikas un teātra akadēmijas profesors, daudzu starptautisku mūzikas festivālu dalībnieks, vairāku nacionālo un starptautisko konkursu laureāts, tai skaitā Varšavas Friderika Šopēna vārdā nosauktais pianistu konkurss un konkurss Vianna da Motta (Lisabona), starptautisku konkursu žūrijas pārstāvis..

Kardifas konkursā (1989) viņš kā koncertmeistars pavadīja uzlecošo zvaigzni Dmitriju Hvorostovski. Viņu nākamās tikšanās rezultāts bija kopīgi izveidota jauna soloprogramma (2003). Šīs programmas pirmizrādi D. Hvorostovskis, kā tradicionāli, rīkoja Londonā.

Iļja Ivari bijis koncertmeistars tādiem dziedātājiem kā Irina Arhipova, Marija Guļegina, Jeļena Zaremba un Polete de Vona. Savā spožumā šis pianists pilnībā atbilst to dziedātāju fenomenālajam talantam, ar kuriem kopā viņš uzstājas. Iļja Ivari neapšaubāmi paliks XX gadsimta mūzikas kultūras vēsturē, kā unikāls koncertmeistars, kurš savu profesionālo meistarību pacēlis līdz patiesas mākslas virsotnēm.

Iļja Ivari sniedz solokoncertus, uzstājas kopā ar orķestriem, tādiem kā Maskavas simfoniskais orķestris, Igaunijas nacionālais simfoniskais orķestris, Sanktpēterburgas simfoniskais orķestris. Koncertējis ar diriģentiem Arvo Volmers, Eri Klāss, Leo Krēmers, Veronika Dudarova, Urs Šneiders, Romāns Matsovs, Imants Resnis, Andress Mustonens, Pēters Lilje, Teodors Kuhars un Vello Pēns.

Jaunā programma, kuru izveidojuši Dmitrijs Hvorostovskis un Iļja Ivari, ir kā brīnumjauka rota no unikāliem P. Čaikovska, N. Metnera un S. Rahmaņinova vokālajiem skaņdarbiem. Tie var dzīvot patstāvīgu dzīvi, taču, apvienoti vienā veselā, izceļ katra skaņdarba daudzkrāsainību un izpildījuma dziļumu.