Mākslinieciskais vadītājs – Gidons Krēmers

Pirms 20 gadiem Gidons Krēmers radīja ideālus apstākļus mūzikas revolūcija: 1997. gada vasarā Lokenhausas festivālā starptautiski atzītais vijolnieks nāca klajā ar savu jauno projektu. “Kremerata Baltica” – 23 izcili jaunie mūziķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – izpelnījās Austrijas publikas stāvovācijas. Kopš tā laika orķestris, kurš spēlē ar nevaldāmu prieku un pārsteidz ar neierobežotu iztēli programmas izvēlē, ir savaldzinājis klausītājus visā pasaulē. 

Kamerorķestris “Kremerata Baltica” tapa, pateicoties Gidona Krēmera nodomam dalīties savā bagātajā pieredzē ar jaunajiem kolēģiem – viņa dzimtās Baltijas mūziķiem. Orķestra darba process, kas neatvēl vietu kompromisiem mākslas vārdā, ir virzīts uz izcilības sasniegšanu un nerimtīgu radošo uzdrīkstēšanos.

Papildus ierastajam kamerorķestru repertuāram “Kremerata Baltica” mūziķi publikai ir piedāvājuši daudzu skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus, kuru autori bijuši Ļera Averbahs, Leonīds Desjatņikovs, Gija Kančeli, Arvo Perts, Georgs Pelēcis, Aleksandrs Raskatovs, Valentīns Silvestrovs, Viktors Kisins, Sofija Gubaiduļina un Pēteris Vasks.
“Kremerata Baltica” plašais repertuārs atspoguļojas orķestra diskogrāfijā, kas aptver teju visu – no Mocarta vijoles koncertiem ar Gidonu Krēmeru solista lomā, Enesku Okteta un Pjacollas “Tango Ballet” līdz Kančeli, Kisina un Perta skaņdarbu pirmieskaņojumiem. Albums “After Mozart” (“Nonesuch Records”, 2001.) 2002. gadā ieguva nozīmīgās “Grammy” un “ECHO Klassik” balvas, Džordžes Enesku un Mečislava Veinberga darbu ieraksti ir nominēti “Grammy”.

Kamerorķestris ir uzstājies vairāk nekā 50 valstīs, sniedzis vairāk nekā 1000 koncertus 600 pilsētās. Tas regulāri piedalās plaši pazīstamās koncertu sērijās un festivālos, tostarp Neihardenbergas pilī Berlīnē, Elmavas pilī Bavārijā u. c.

Pēdējos gados “Kremerata Baltica” paplašina muzikālās darbības lauku ar sociāli nozīmīgiem projektiem, piemēram, Berlīnes filharmonijā rīkoto koncertu “Ar mīlestību Krievijai” (2013.), kura mērķis bija vērst uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī, un savu jaunāko radošo projektu “Austrumu ainas”, kurā, sadarbojoties ar sīriešu tēlnieku Nizaru Ali Badru, izgaismo Tuvo Austrumu konfliktos cietušo bēgļu likteni.
 
Latvijā kopš 2003. gada notiek kamerorķestra “Kremerata Baltica” mūzikas festivāls.

2016. un 2017. gadā “Kremerata Baltica” svinēja savu divdesmitgadi un maestro Gidona Krēmera 70. dzimšanas dienu, dodoties vērienīgā koncerttūrē pa Tuvo Austrumu valstīm, ASV, Eiropu un Āziju.

Gidona Krēmera 1997. gadā dibinātais kamerorķestris “Kremerata Baltica”, “Grammy” balvas laureāts, ir atzīts par vienu no izcilākajiem starptautiskajiem mūziķu kolektīviem Eiropā. Maestro Krēmers apzināti pulcējis tajā jaunus, entuziasma pilnus mūziķus, lai izvairītos no radošas iesīkstēšanas, kas bieži piemeklē  profesionālo orķestru dalībniekus. Kamerorķestra mākslinieciskajai personībai būtiska ir kreatīvā programmas izvēle, kas bieži pārkāpj ierastā repertuāra robežas un ietvērusi daudzus pasaules pirmatskaņojumus: starp to autoriem bijuši komponisti Arvo Perts, Gija Kančeli, Pēteris Vasks, Leonīds Desjatņikovs, Aleksandrs Raskatovs u. c.

Kopš savas dibināšanas kamerorķestris “Kremerata Baltica” spēlējis vairāk nekā 50 pasaules valstīs, uzstājies 600 pilsētās un sniedzis vairāk nekā 1000 koncertu.  Orķestra žanriski plašais un rūpīgi izvēlētais repertuārs atspoguļots arī daudzos augsti vērtētos ierakstos. Nesenākie no tiem ir Mečislava Veinberga darbu albums ierakstu kompānijas ECM paspārnē, kas 2015. gadā nominēts “Grammy” balvai, kā arī Šostakoviča klavierkoncertu CD, kas ierakstīts kopā ar Annu Vinņicku un saņēmis 2016. gada “ECHO Klassik” balvu kategorijā “Koncertieraksts; 20. un 21. gadsimta mūzika”. Jāpiebilst, ka ar orķestra “Kremerata Baltica” starpniecību Gidons Krēmers dalās savā bagātajā radošajā pieredzē, audzinot jauno mūziķu paaudzi, un vienlaikus popularizē Baltijas valstu mūzikas un kultūras dzīvi, kā arī iedvesmo tās pārstāvjus jauniem sasniegumiem.